foto,zināšanas

Fotokursi: 4. un 5. diena – ekspozīcija, slēdzis un diafragma

Vakar, pirmdien, bija atkalējie kursi par foto lietām. Iepriekšējā nedēļā neko neuzrakstīju, jo bija pārāk maz pierakstu. Pamatojums tam bija vienkāršs, es to zināju. Arī šajā reizē neko daudz nepierakstīju, bet ir tomēr ko pastāstīt.

Tātad iepriekšējā reizē runājām par Slēdža ātruma, Diafragmas atvēruma un ISO jūtības sasvstarpējām atiecībām. Jāsaka, ka attiecības šiem ir saspringtas, jo tikko viens grib vairāk, tā otrs velk deķīti uz savu pusi.

Es negribēti baigi dziļi ieurbties šajā teorijā, jo internetā ir daudz par to uzrakstīts:
http://www.photonhead.com/beginners/shutterandaperture.php

http://www.mir.com.my/rb/photography/fototech/apershutter/index.htm

Īsumā pasakot populārzinātniski: Diafragmas atvērums + Slēdža ātrums/lēnums = ekspozīcija, jeb gaismas daudzums, kas krīt uz gaismjūtīgā materiāla – filmiņas vai matricas.
� is princips darbojas visām kamerām, arī vecajām filmiņu un vēl vecākām speciālo plašu.

Slēdža ātrums

Gan jau visiem ir zināms, kas ir slēdzis un tā ātrums foto jomā. Nē? Nu tad klausies mans mazais draudziņ. Tās ir kā durtiņas, kuras atverot mazi rūķīši (gaisma) skrien tām cauri istabā (filmiņa vai matrica) un slēdža ātrums nozīmē laiku, cik ilgi tās durtiņas stāv vaļā un rūķīši skrien cauri. Kā jau saprati, mans mazais draudziņ, jo ilgāk durvis vaļā, jo vairāk rūķīšu istabā. � o laiku mēra sekundēs un sekundes daļās. Lai spētu fiksēt kustību dabā (ieklausies – fiksēt kustību) un foto izskatītos dabiski, nepieciešams durtiņas turēt vaļā aptuveni 1/60 daļu sekundes. Tas ir optimāli, bet ne iekalts akmenī.

Nav jau noslēpums, ka cilvēks, lai cik sasprindzis būtu, mazliet tomeŗ kustas, vibrē, šūpojas. Pie pietiekoši ilgākiem slēdža darbības laikiem, rūķīši sāk kratīties un attēls izveidojas diezgan izplūdis. Netrennēts cilvēks varot noturēt kameru un durtiņas mierā 1/125 daļu sekundes, ja labi cenšas. Mazliet lēnāk jau var būt rūķīšu galvassāpes – attēls paplūdis.

Diafragmas skaitlis.

Esi redzējis skaistus foto, kuriem fons tāds izplūdis? Piemēram, šis:

Izplūdušo fonu nosaka diafragmas atvērums vai aizvērums. Nezini kas ir diafragma?
Lasi šo: http://en.wikipedia.org/wiki/Aperture

Izlasīji? Tātad tas ir caurums, pa kādu rūķīši(gaisma) tiek līdz durtiņām (slēdzim). Parasti to apzīmē ar F skaitli. Te gan jāņem vērā, ka jo lielāks F skaitlis, jo mazāks caurums rūķiem. F22 ir maziņš un F2.8 ir liels caurums.

Kā saproti no savstarpējās sakarības tad, jo lielāks caurums rūķiem, jo vairāk tie var ieskriet līdz durvīm, bet tālāk istabā var iekļūt tikai tik daudz rūķu, cik atļauj atvērtu durvju ilgums.

Iepriekš pieminētais foto ir iegūts ar aizvērta atvērta cauruma, jeb diafragmas palīdzību. Tātad caurums bija mazs liels, šajā gadījumā F1.9 un tālākie rūķi(fons) nepaspēja ieskriet līdz durvīm jo durvis aizlēdzās ātri.

� o visu vēl sarežģī fakts, ka diafragma un slēdzis velk deķi katrs uz savu pusi. Jo tu gribi vairāk aizvērt caurumu, jo ilgāk durvis grib stāvēt vaļā.

Vai vēl nepietiek?

Nē? Nu tad vēl viena svarīga lieta:

Jo tuvāks fotografējamais efekts, un šaurāks objektīva leņķlis ar kuru tiek uzņemts foto, jo labāk pamanāms būs asuma dziļuma efekts.

Ļoti daudz šeit: http://en.wikipedia.org/wiki/Depth_of_field

Saite uz rakstu: http://www.ikdiena.lv/2008/02/12/fotokursi-4-un-5-diena-ekspozicija-sledzis-un-diafragma/trackback/