Mani “mazliet” pārsteidz tas, ka biļetes ir sadalītas pa krāsām jeb braucienu daudzumiem. Nopirko dzelteno, kuras vēderā ir 10 braucieni. Izbraucu. Jāpērk nākamā. Kāpēc?

Katrai kartei ir piešķirts savs unikālais identifikators, kurš “iešūts” kartes starpslāņos esošajā magnētiskajā (?) joslā. To var redzēt arī kartes otrajā pusē. Ja šī biļete ir elektroniska, tad taču man Narvessen un Plus punkts kioskos pārdevējas neteiktu, ka jāpērk jauns talons nākošajiem 10 braucieniem, vai ne? Tam būtu jānotiek tā: nolieku karti uz tirdzniecības vietas termināļa, nopērku X braucienus un terminālis aizsūta šo informāciju bāzes stacijai Rīgas satiksmē, kura tālāk to nodod transporta līdzekļos esošajiem nolasītājiem. Tādējādi ietaupām biļetes, papīru, sētnieku darbu, Getliņu izgāztuvi utt.

Vai arī es kaut ko murgoju?

JAM ikdiena - Ikdiena ar tehnoloģisku pieskaņu.

Bez tam, Edmunds Gaidis jau zināms, kā kiberskvateris.

Kas ir cybersquatting.

Nu ko, redzēsim tālāko attīstības scenāriju.

JAM ikdiena - Ikdiena ar tehnoloģisku pieskaņu.

Personīgs sveiciens Gudeles kundzei, kura šo pasākumu virzīja, bet neuzraudzīja, lai tas viss arī sāktu kvalitatīvi strādāt.

Par ko stāsts? Par elektronisko parakstu un ceļu līdz tā uzsākšanai lietot.

Pirms kāda mēneša viesojos Latvijas Pastā, kur man laipna darbiniece visu izstāstīja, piereģistrēja, pārbaudīja manu identitāti (seja pret pases bildi) un nosūtīja mājās gaidīt paziņojumu par viedkartes gatavību. Pēc divām nedēļām zvans pie durvīm un pastniece deva parakstīties par ierakstītu vēstuli ar PIN un PUK kodiem. Tagad tik atliek doties uz norādīto LP iecirkni, lai saņemtu viedkarti.

Aizgāju, pasta darbiniece atrada manu karti, parakstījām līgumus, iedeva, viss…
Pat ne izdrukāta lapiņa ar info, ko darīt tālāk.

Es nav muļķis, es zinu, ka ir www.e-me.lv, kur visam jābūt. Pielieku datoram viedkartes lasītāju, lejupielādēju draiverus un sāku meklēt pēc pamācības, kā rīkoties tālāk. E-me.lv atrodu sadaļu
Tehniskais atbalsts/ Instalācija un konfigurācija.

Lai uzinstalētu nepieciešamo programmatūru uz Jūsu datora un nokonfigurētu to darbam ar e-paraksta karti un programmatūru, nepieciešams izpildīt nosacījumus un veikt noteiktas darbības, kas aprakstītas šajā instrukcijā.

Atveru instrukciju un sāku lasīt:

1.1 Lokālā lietotāja sertifikātu krātuvē (storē) jāuzinstalē saknes, politikas, izsniegšanas 1 un izsniegšanas 2 sertifikāti.

Tāāā.

1.1.1 Sertifikāti ir lejuplādējami internetā sekojošā vietnē
1.1.2 Saknes sertifikāts jāinstalē krātuvē Trusted Root Certificate Authorities
1.1.3 Politikas un izsniegšanas sertifikāti jāinstalē Intermediate Certificate Authorities

Un tā tālāk. Nekādas norādes par to, kā to visu izdarīt “parastam” cilvēkam.

Kam tas dokuments ir paredzēts? E-paraksta lietotājam, kurš gribēja atvieglot sev dzīvi un elektroniski parakstīt dokumentus?

Arvien vairāk man šķiet, ka labu galu tas viss neņems. Ja visa šī ambrāža bija vajadzīga tikai lai elektroniski apmainītos ar dokumentiem valsts pārvaldes iestādes, tad nevajadzēja izstrādāt pašiem kaut ko, bet nopirkt jau gatavu, labu produktu.

Vēl nav paredzamas sekas pārsteidzīga politiskā lēmuma pieņemšanas dēļ. Iestādes šo brīnumu jau integrē savās dokumentu pārvaldības sistēmās.

Vai tikai tā neizrādīsies izmesta nauda?

JAM ikdiena - Ikdiena ar tehnoloģisku pieskaņu.

Cieši saistīts ar e-parakstu ir saistīto darbību vide, vienkāršāk sakot, lapa, kurā atrast un pārbaudīt e-parakstu, kā arī pārbaudīt elektroniski parakstītu dokumentu – www.e-me.lv.

Nerunāšu par vizuālo risinājumu (izskatās, ka to taisījis C4 ,tāpat kā Latvijas Pasta lapu), bet drīzāk par dažām bērnišķīgām kļūdām, kuras atklāt publiski pieejamas, norāda uz problēmām veidotāju saprašanā par šī projekta nozīmīgumu.

Atveram www.e-me.lv un spiežam uz “Sertifikātu lietošana” … opā, sadaļas nosaukums pārmainās uz “Lietošana”. Ok, tas vēl būtu pieņemami, lai gan dīvaini. Adrese šajā lapas sadaļā ir https://www.e-me.lv/csp-web/certsearch.aspx. Labi, pamēģinām vēlreiz spiest uz “Lietošana”. Ak vai, adrese šajā brīdī nomainās uz https://www.e-me.lv/csp-web/usefullinks.aspx un tiek parādīts Error 404, ka šāda lapa neeksistē. Spiežu Back.

Tagad pārbaudīsim sadaļu E-dokumentu pārbaude….vai es teicu pārbaudīsim? Nē nevaru pārbaudīt, jo tiek parādīta servera kļūda: “HTTP Error 403.7 – Forbidden: SSL client certificate is required.”

Interesanti, ko šajā brīdī padomātu parasts, IT lietās nedaudz zinošs cilvēks, kuram ir e-paraksts. Pieņemu, ka viņš domās “@#$%@##$$%@#$%@@#$ e-paraksts.”

Secinājumi no šī visa:

1) E-paraksta projekta virzītāji ne visai rūpējas par “parastu” lietotāju. Atstājot servera kļūdas paziņojumus publiski pieejamus, potenciālie e-paraksta lietotāji varētu tikt “nobaidīti” un diezin vai tad viņi ar prieku to izmantos un saskatīs pakalpojumā nākotni un ērtības.

2) www.e-me.lv pirms publiskošanas netika pienācīgi testēta.(Sadaļā “Lietošana” nestrādā aktīvā saite uz pirmo lapu, kad nospiež uz e-me logo kreisajā pusē).

Ir arī ieteikumi:

Pirmkārt, padomājiet vairāk par “parastu” lietotāju, ja ir vēlme šo produktu iedzīvināt tautā, nerādiet viņiem servera puses paziņojumus! Otrkārt, pēc tam, kad viss ir iztestēts, iztestējiet vēlreiz.

JAM ikdiena - Ikdiena ar tehnoloģisku pieskaņu.

Ir forši, ka kaut kas tāds tiek attīstīts, bet…. ja ar jaunāku programmatūras versiju nevar pārbaudīt parakstu dokumentiem, kuri veidoti ar iepriekšējām versijām – tas nu ir galīgi un pilnīgi šķērsām, nekam nederīgi un projekts ir izgāzies!!!

PS
Lai lieta būtu skaidrāka: Latvijas Pasts, klientam saņemot paraksta viedkarti, dod līdzi arī CD, kurā ir aplikācija/programma, ar kuras palīdzību var veidot edoc failus. Www.e-me.lv lapā ir pieejama jaunāka versija šai aplikācijai/programmai, kuru uzinstalējot, nav iespējams pārbaudīt parakstu ar veco, CD ierakstītās programmas veidotajiem edoc failiem.

Smieklīgi, vai ne?

JAM ikdiena - Ikdiena ar tehnoloģisku pieskaņu.